Atsauksmes

Mans lielākais guvums no dalības kursā bija informācija par programmām, kas var atvieglot dzīvi un foto kārtošanu – gan foto failu automātisku sadalīšanu pa mēnešiem, gan dublikātu meklēšanu. Protams, šādu informāciju var Internetā atrast arī pats, bet kāpēc gan zaudēt laiku un nervus meklējot īsto, ja kāds jau visu izpētījis un var ieteikt labākos un jaunākos risinājumus. Un tādi tiešām bija!
Ļoti novērtēju gan individuālo pieeju, gan ieteikumus un mazos knifiņus, ko līdz šim pat kā ļoti pieredzējis datorlietotājs nezināju – piemēram, failu “gudru pārskatīšanu”, ko tagad izmantoju arī ikdienā darbā.
Ļoti noderīgi bija ieteikumi par datu nesējiem, to atšķirībām un izmantošanu, kas līdz šim man bija “melna bilde”.
Patika kursa uzbūve un pati platforma – viss saprotams un viegli uztverams, bet pats galvenais kursa saturs – koncentrēti un īsi.
Kurss ļoti pārdomāts un profesionāli sagatavots, pasniedzēja enerģiska un komunikabla.

Digitālā foto arhīva sakārtošana bija mans sen lolots sapnis, kas ar katru jaunu uztaisītu bildi šķita arvien nereālāk piepildāms, jo lielais bilžu daudzums un neizpratne, ko ar to īsti darīt, attālināja manu vēlmi šim darbiņam pieķerties.
Pateicoties Daces foto sakārtošanas kursiem, šis sapnis nu kļuvis par īstenību - viņas vadībā soli pa solim man izdevās izdarīt šķietami neiespējamo! Nu mans digitālo bilžu foto arhīvs no pamatīga bardaka kļuvis par viegli, ērti un patīkami pārskatāmu materiālu, no kura viegli varu izvilkt jebko - gadiem neuztaisītas ģimenes fotogrāmatas, mājas remonta attīstības gaitu utt.
Izejot cauri šim milzīgajam bilžu revidēšanas procesam, esmu mainījusi arī savus fotografēšanas paradumus - no agrākajām miljons vienādām bildēm tagad taisu tikai dažas, bet labas!
Man ļoti palīdzēja Daces teiktais - ikdienā bilžu kārtošana darāmo darbu sarakstā nekad nebūs prioritāte, bet šī kursa ietvaros tai jākļūst par prioriāti, citādi tas nekad netiks izdarīts.

Paldies, Dace, par lielisko projektu un iespēju! 😘
Beidzot manā foto arhīvā ir kārtība. Bildes pirms tam bija saglabātas dažādās vietās- diskos, vairākos telefonos, vairākos datoros un vēl citur. Nu viss ir vienuviet!! Turklāt esmu atbrīvojusies no bilžu dublikātiem un nevajadzīgā satura! Kārtojot foto arhīvu, pie reizes sakārtoju arī savu telefonu un datoru😀
Patiesībā tik laba sajūta pēc lielā padarītā darba un lielās kārtības! Beidzot!!!
Paldies un noteikti iesaku šo izaicinājumu arī citiem! 😉

Izaicinājuma mērķis ir sasniegts - mans fotoarhīvs ir beidzot sakārtots!🎉
Foršas, labi saprotamas instrukcijas, programmu ieteikumi, atbalsts un pamudinājums - lūk, kas vajadzīgs, lai beidzot tiktu izdarīts, tas, kas atlikts jau daudzus gadus! Paldies😇

Paldies par iedvesmu un ceļu uz sakārtotu foto arhīvu!
Esmu ļoti apmierināta ar rezultātu.
Pirmais mērķis realizēts! Bet ir jau jauns, tāpēc turpinu!
Nebiju aktīva grupas dalībniece, bet atbildes uz citu jautājumiem, uzmundrinājums un atbalsts bija ļoti noderīgs.
Ļoti motivēja arī iknedēļas atskaites! Paldies!

Ja ir vēlme beidzot sakārtot savu bilžu arhīvu, tad ir jāpiedalās šajā kursā, jo te tiks parādīti secīgi soļi un tehnikas kā efektīvi un ātri sakārtot to, kas gadiem (manā gadījumā) samests čupā.

Pirms šī kursa mans bilžu arhīvs bija izkaisīts pa dažādām vietām. Nu tas ir vienkopus un ieguvis pārskatāmību. Vairs nav bilžu, kas atkārtojas vairākos eksemplāros. Visi dublikāti ir dzēsti.
Kurss veidots ļoti saprotams. Ir labi, ka ir video materiāli, kurus skatoties, paralēli var veikt darbu savā datorā, lai palaistu kādu programmu.

Apgūtas jaunas programmas un iegūta sen kārota kārtība bilžu arhīvā.
Paldies, ka palīdzējāt neiespējamo padarīt par iespējamu. 🌺

FOTO KĀRTOŠANAS IZAICINĀJUMS.
Īsumā: nebija viegli un ticu, ka nebūs viegli tiem, kas šo jau gadiem ir palaiduši pašplūsmā. Tāpēc iesaku sagatavoties ar pacietību, solīti pa solītim uz sakārtotu savu un ģimenes foto arhīvu.
Es domāju, ka tas būs šādi: viens, divi un gatavs, bet kļūdījos, nācās pagarināt kursu un turpināt iesākto vēl mēnesi. Apzinājos cik mūsu ģimenei bija daudz dublikātu (ar programmas palīdzību tika atlasīti, tas bija tāds atvieglojums), nekvalitatīvu un nevajadzīgu bilžu, tāpat arī cik ļoti vajadzīgas un sen aizmirstas mūsu ģimenes bildes sakārtotas mapēs pa gadiem/mēnešiem (svarīgo notikumu nosaukumiem) un šis arī ar programmas palīdzību tika salīdzinoši veikli izdarīts. Un pats būtiskākais un svarīgākais ir izveidots mūsu ģimenes arhīva dublikāts, lai atmiņas vienmēr ar mums.
Rezumē: Esmu ārkārtīgi priecīga, ka nepadevos un šo turpināju un arī pabeidzu. Par pabeigšanu jāsaka lielu paldies Atmiņu ķērājai Dacei. Dace mūs motivēja ik uz soļa ar padomiem par ērtāko risinājumu tieši man un mūsu ģimenei, lai būtu ērti arī turpmāk.
Šis kurss bija ļoti vērtīgs ar to, ka mēs ar Daci varējām sazvanīties, sarakstīties vienmēr atsaucīgi palīdzēja un risinājām kopā tā brīža aizķeršanos, tas ļoti palīdzēja turpināt iesākto un par sakārtotu arhīvu priecāties ar glāzi šampanieša.
Par foto arhīva sakārtošanu nav ko domāt, jāķeras klāt ir tagad, jo bilžu ar katru dienu paliek vairāk pie mūsdienu fotografēšanas tempiem.

Ļoti vērtīga pieredze!
Palīdz sagraut visas ilūzijas, ka dažās dienās tikšu pie izcilas bilžu sistēmas. Nē, mīļās (un mīļie)! Tas prasa daudz nedēļu pūles. Tāpēc silti iesaku sākt laicīgi, kamēr foto krājumi mērāmi tikai dažos gados. Un ar Daces entuziasmu un aizrautīgu pavadīšanu, attālinātu un tuvinātu klātbūtni tas ir paveicams.
Un gribu iedrošināt arī tos, kam ir mazas datorprasmes, jo Dacei ir milzu pacietība un spožs talants iemācīt arī ko jaunu šajā jomā.
Novēlu drosmi uzsākt! Un Dacei - drosmi turpināt!
Paldies!
Ilzemene / Ilze Pelēķe/

Pirms satikos ar Atmiņu ķērāju, manas fotogrāfijas glabājās visās iespējamās vietās - telefonā, datorā, cietnītī un mākonī. Es sen biju apmaldījusies, dzēšot vienādās un kārtojot pa periodiem, tad pa tēmām. Pateicoties šim izaicinājumam, uzdrīkstējos salikt visas bildes vienā vietā un, uzticoties Daces ieteiktajam programmām, sakārtot radušos foto arhīvu. Dacei piemīt brīnišķīga superspēja - iedvesmot doties atmiņu sakārtotības virzienā soli pa solītim arī tad, ja brīžiem grūti pieķerties.

Ko ar to visu iesākt?! jeb kā no n-tajiem foto kadriem tikt līdz albūmiem >>>
9000 fotouzņēmumi 3 gadu laikā, nemaz nerunājot par to, kas ir uzkrāts vēl pirms tam (kopš 2013. gada manā iCloud izrādās ir 19 680 fotokadri!!!). Tur ir viss – ģimenes ikdiena, svētki, ceļojumi, selfiji, screenshoti, darba pasākumi, dokumentu “kopijas” un pats svarīgākais – bērnu smiekli, netīrās mutes, pirmie puni, apskāvieni un daudz, daudz cita sirdī tik ļoti svarīgā!!!
● Un ko ar to visu iesākt?
● Cerēju uztaisīt izlasi un fotoalbumus saviem foršajiem T&F uz 1 gada jubileju. Toreiz pavadīju pāris naktis šķirojot un atlasot, bet līdz albūmiem tā arī netiku. Uz 2 gadu jubileju jau pat vairs necentos. Tad tuvojās jau nākamā dzimšanas diena un manī cēlās trauksmes līmenis.
● Ko ar to visu iesākt?!
Nezinu, vai FB tiešām kārtējo reizi spēja lasīt manas domas, bet esmu tiiiiik priecīga, ka pamanīju Daci no Atmiņu ķērājs un, pie tam, ne tikai pamanīju, bet spēju sevi pārliecināt, ka šoreiz apņēmība “Es pati varu!” N-E-D-A-R-B-O-J-A-S.
Tagad man ir miers sirdī un 9000 failu vietā ir baudāms fotoarhīvs sakārtots pa gadiem, mēnešiem un tēmām. Ir izdzēsts viss nekvalitatīvais. Failiem ir sakārtoti nosaukumi. Un bonusā vēl ir atsevišķas izlases albūmu pasūtīšanai maniem mīļajiem T&F&J. Dzīve ir izdevusies! Varu izsvītrot no savas “to-do listes” 3 gadu garumā nepadarīto darbu un esmu ieguvusi vismaz veselu nedēļu no sava laika. Un laiku, kā zināms, nav iespējams uzkrāt 😉
Mīļi iesaku. Dace no Atmiņu ķērājs darbojās ar lielu gādību, īpašu rūpību un uzticību.
P.S. Dace, Tev pat bija izdevies lielā daļā gadījumu pareizi atšķirt, kurš ir kurš 😉

Es esmu sajūsmā par Daces darbu. Mana atsauksme par to būs gara, taču es nevaru izteikties īsāk, jo gan mana sadarbība ar Daci bija patīkama darba gaitā, gan esmu priecīga par Daces darba rezultātu.
Es neticēju, ka kāds varētu gribēt un varēt ieviest kārtību manā pāri par 15000 digitālo fotogrāfiju bardakā, kas radies 10 gadu laikā. Taču sajūta, ka no fotogrāfijām nav jēgas, jo es tajās neorientējos, man bija tā apnikusi, ka es tomēr uzdrošinājos lūgt Daces palīdzību. Īstenībā es pat nezināju, cik fotogrāfiju man ir, jo tās glabājās dažādās vietās - divos datoros, iPhone, iPad, iPod, vairākās zibatmiņās un pat nu jau gandrīz aizvēsturiskos DVD.
Man pašai bija bail ķerties tam zilonim klāt - salikt fotogrāfijas vienviet, un biju ārkārtīgi patīkami pārsteigta, kad izrādījās, ka arī to Dace dara. Man bija kauns par savu neizdarību, jo būtībā Dacei nebiju sagatavojusi izejas materiālu tā, lai viņa ar to varētu tūlīt strādāt. Taču Dace par sākotnējo situāciju daudz neprātoja, bet darīja, kas darāms. Tā nu pirmo dienu pavadījām kopā manās mājās, apkopojot visas fotogrāfijas. Dace pacietīgi un metodiski izgāja cauri katram manam datu nesējam un salika manas fotogrāfijas vienviet. Daces spēja koncentrēties uz savu darbu, pieņemot otra cilvēka emocijas, tomēr “nepavelkoties tām līdzi”, ir fantastiska. Vēlāk, kad Dace fotogrāfijas šķiroja pa datumiem un notikumiem (un tas nudien nebija viegls uzdevums, jo daudzām fotogrāfijām bija nepareizs uzņemšanas datums un viens un tas pats notikums bija iemūžināts dažādos datu nesējos!), viņa man sūtīja pa kādam sejas fotoattēlam, jautājot, kā šo cilvēku nosaukt, lai fotogrāfiju folderī atainotos notikuma līdzdalībnieku vārdi. Man pašai tas nebija ienācis prātā, bet tā nudien ir: uzreiz ir skaidrs, kādas fotogrāfijas ir folderī, ja foldera nosaukumā ir ne tikai fotogrāfiju uzņemšanas laiks un vieta, bet arī piedzīvojuma galveno varoņu vārdi. Un Dace par katru svarīgo cilvēku jautāja tikai vienreiz; man šķiet apbrīnojama viņas spēja atpazīt sejas desmit gadu griezumā. Īpaši sievietes tikmēr nomaina matu krāsu, ģērbšanās stilu u.tml., un galu galā visi noveco, tomēr Daces privātdetektīva prasmēm šis fakts nekaitē. Turklāt Dace ievēroja manus lūgumus attiecībā uz foto kārtošanu un nāca klajā vēl ar saviem ierosinājumiem, kurus atbalstīju.
Dace manus fotogrāfiju tūkstošus man atdeva sašķirotus hronoloģiskā secībā folderos ar loģiskiem nosaukumiem, turklāt paturot tikai labākās un pašas uzlabotās fotogrāfijas. Manu nekārtību Dace pārvērta baudāmā resursā!
Būtībā viņa man ir uzdāvinājusi 10 skaistu atmiņu gadus. Tas ir kas tāds, ko, manuprāt, naudā nemaz nevar aprēķināt! Turklāt Dace savu darbu dara ar neticamu pacietību, iejūtību un konfidencialitāti.
Tas ir cilvēks īstajā vietā - gan Daces attieksme, gan prasme ir tieši tādas, kādas te ir vajadzīgas. Nevaru vien nopriecāties.

Mans „arhīvs”, ja tā to varēja saukt, sastāvēja no apm. 15 000 bildēm par kādiem 5 gadiem. Kas tur ko nesakārtot pašai? Tā es domāju :D, pie tam – gadiem… Man likās, ka ziemā, tad būs vairāk laika, garie vakari – tad sakārtošu. Bet ziema pagāja un likās, ka vasarā – tad gan, jo būs taču brīvāks laiks. Tā vasaras nāca un gāja, tā pagāja gadi.. Tiešām. Bet bilžu kļuva arvien vairāk. Nevarētu teikt, ka nevarēju vairs naktīs gulēt, tomēr izjutu šo nepadarīto darbu kā akmeni, kas karājas kaklā. Beidzot saņēmos un „pieķēros” – uzticēju visu savu arhīvu Dacei. Kāds atvieglojums! Beidzot šis darbs ir izdarīts, viss sakārtots smuki un saprotami, galvenais – droši. Ko es iesaku: 1) tas tiešām ir tā vērts, saņematies un atdodat to izdarīt kādam (Atmiņu ķērājs), kas to veiks profesionāli! Ietaupīsiet laiku, nervus un atbrīvosieties no stresa, kuru rada nesakārtotas un neizdarītas lietas; 2) ja jūsu arhīvs ir samilzis, varētu baidīt izmaksas. Jautājiet par iespēju sadalīt kopējo maksājumu mēneša maksās/abonēšanā, kas jūs vispār neuztrauks; 3) No sakārtotā arhīva ir vērts izveidot atsevišķu mapi digitālajam fotorāmim – rezultāts priecēs jūs un visus jūsu ģimenes locekļus ik dienu un ilgstoši, sevišķi, ja bilžu ir daudz. Bērni ir sajūsmā par savām bildēm no bēbīšu laikiem līdz pat mūsdienām, sajūsmā arī omes un, protams, paši. Ceļojumu bildes turpina radīt tās pozitīvās emocijas, kas bija tai mirklī utt. Šis ir ieguldījums pozitīvās emocijās un savā ziņā – dzīves kvalitātē. Ir vērts!